Mūzika ir kā psihoterapijas paņēmiens. Klausīšanās laikā notiek atslābināšanās kā sava veida meditācija, mūsu uztvere var saturēt iekšējas ainas – ķermeņa sajūtas, jūtas, atmiņas, domas. Esot kopā ar citiem cilvēkiem , mēs sevi ieraugām kontekstā. Tikai kontekstā varam redzēt izmaiņas sevī un savu pašizaugsmi. Esot grupā vai ar terapeitu, rodas iespēja sarunai par individuāli pārdzīvoto mūzikas klausīšanās laikā . Mūzika ir kā rosinātājs, atslābinātājs, pavadonis, veldzētājs. Mūzika plūst, fantāzija plūst. Tiek veicināts radošums un attīstīta dvēseliskā un garīgā izaugsme, tiek ventilētas un pārstrādātas kādas neizteiktas emocijas, neatrisināti konflikti, iekšēji pārdzīvojumi. Tiek dota iekšējo pārdzīvojumu un pašdziedināšanas veicināšana, pārdzīvojumu spektra paplašināšana, savu pozitīvo pušu atklāšana, kontakts ar sevi un savām jūtām, pieeja savām patiesajām sajūtām un to pārstrādāšanu.