Norūdīšanās palielina organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību, tā palīdz pretoties tām slimībām, ko mēs saucam par saaukstēšanos.
Cilvēks ir tā iekārtots, ka spēj saglabāt nemainīgu ķermeņa temperatūru neatkarīgi no tā, kāda ir gaisa temperatūra. Siltuma regulācijas mehānisms līdzsvaro siltuma ražošanu ķermenī un siltuma atdošanu apkārtnei. Līdzsvara izzušanas gadījumā notiek vai nu ķermeņa pārkaršana, vai pārmērīga atdzišana. Izmainoties gaisa temperatūrai, izmaiņas notiek arī ādā. Karstumā asinsvadi paplašinās, ādai pieplūst vairāk asiņu, tāpēc ādas temperatūra paaugstinās. Pastiprinās sviedru dziedzeru darbība. Rezultātā pieaug siltuma aizplūšana no ādas virsmas. Savukārt aukstumā asinsvadi sašaurinās, ādai pieplūst mazāk asiņu, ādas temperatūra samazinās, tāpēc nenotiek siltuma aizplūšana no ķermeņa virsmas. Tāpēc ir tik svarīgi, kā ādas asinsvadi reaģē uz gaisa temperatūras izmaiņām un šo asinsvadu spēju var “trenēt” ar dažādām norūdīšanās procedūrām.
Norūdīšanās vienkāršākie un efektīvākie līdzekļi ir dabas faktori - gaiss, ūdens, saule un fiziski vingrinājumi. Tie ir efektīvi un neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus – vien pašu pacietību un apņēmību.
Svarīgi ir ievērot vairākus nosacījumus:
norūdīšanos var sākt tad, kad cilvēks ir pilnīgi vesels
norūdīšanās jāveic sistemātiski, labāk katru dienu pa 5 minūtēm, nekā katru otro pa 10
procedūru ilgumu jāpalielina pakāpeniski
gaisa un ūdens procedūru temperatūru jāpazemina pakāpeniski, sākuma temperatūra ir jāpieskaņo cilvēka vecumam
katram cilvēkam ir individuāla jūtība pret aukstuma iedarbību
Organisma norūdīšana ir svarīga rehabilitācijā pēc bronhiālās astmas, plaušu, nieru, sirds un asinsvadu saslimšanām.
Gaiss
Organisma norūdīšanai ar gaisu izmantojama gulēšana (dienas un nakts miegs) labi izvēdinātā istabā pie atvērta loga (dažādos gadalaikos, telpu temperatūra nav augstāka par 18 grādiem, sākuma temperatūra 220, temperatūru pakāpeniski ik pa 2 – 3 dienām samazina), kā arī ilgstošas pastaigas, uzturēšanās, sportošana svaigā gaisā (kad pierasts pie gaisa peldēm telpās).
Pirmās reizēs gaisa pelde ilgst ne ilgāk par 15 min. Ievērojot noteikumu par pakāpenību, katru dienu var atrasties svaigā gaisā par 10 minūtēm ilgāk. Gaisa temperatūrai samazinoties, pelžu ilgumu var saīsināt.
Ūdens
Labākais gadalaiks norūdīšanās procedūru uzsākšanai ir vasara un tās turpina visu gadu. Norūdīšanās nolūkam var lietot dažādas ūdensprocedūras:
noberzēšanos,
aplaistīšanos,
dušu,
peldēšanos.
Norīvēšanās ir vismaigākā ūdens procedūra. To veic ar ūdenī samērcētu sūkli, mazgāšanās cimdiņu vai dvieli, temperatūru pazeminot no 30º līdz 12º. Kustības izpilda virzienā no roku un kāju pirkstiem uz sirdi. Pēc norīvēšanās noslaukās sausā dvielī tā, lai āda kļūtu sausa, sārta un silta.
Aplaistīšanos veic, pazeminot ūdens temperatūru no 34º līdz 20º. Vēl var veikt aplaistīšanos pārmaiņus ar siltu (39º - 40º) un vēsu (20º) ūdeni. Procedūras ilgums 1- 2 min.
Dušas ūdens temperatūra ir 30º līdz 20º un zemāka, ilgums 1 – 5 minūtes.
Peldēšanās ir visiedarbīgākā no visām ūdens procedūrām. Peldēšanos var sākt, kad ūdens temperatūra sasniegusi aptuveni 20o C. Labi norūdīti cilvēki var peldēties arī vēsākā ūdenī.
Jāatceras, ka:
nedrīkst doties peldēt sakarsis
nav ieteicams iet peldēties ātrāk kā stundu pēc ēšanas
bērni nedrīkst peldēt tik ilgi, kamēr sāk salt
Jo mazāk norūdīts cilvēks, jo pakāpeniskāk jāpazemina ūdens temperatūra, lietojot jebkuru ūdens procedūru. Zīdaiņiem ūdens procedūras sāk ar aptuveni 37º līdz 38º, bērniem līdz gada vecumam 35º līdz 36º.
Saule
Saules ultravioletie stari sekmē D vitamīna veidošanos, iznīcina uz ādas esošos mikroorganismus, pastiprina organisma izturību pret saslimšanu. Pirmajās reizēs nedrīkst sauļoties ilgāk par dažām minūtēm, jo neiedegusi āda ir neaizsargāta pret saules staru kaitīgo ietekmi. Jāizmanto saules aizsargkrēmi, it sevišķi bērnu ādas aizsardzībai. Pirmajā sauļošanās reizē nedrīkst sauļoties ilgāk par 15 minūtēm, pēc tam sauļošanās laiku pakāpeniski pagarina, tomēr jāievēro mērenība. Jāatceras, ka visaugstākā saules aktivitāte ir no plkst. 12 līdz 15. Šajās stundās nevajag sauļoties, labāk izmantot rīta un vakara stundas.
Saules svelmē var rasties traucējumi ķermeņa temperatūras regulācijā. Karstuma dūriens ir ļoti nopietna organisma pārkaršana. Pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša, apdullums, apjukums, nespēja orientēties apkārtnē, kas pāriet bezsamaņā. Saules dūriens rodas tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas saulē bez galvassegas. Pazīmes ir sārta, karsta āda, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, vājums.
Īpaša piesardzība jāievēro gaišmatainiem un rudmatainiem cilvēkiem, jo viņu āda ir daudzkārt jūtīgāka pret saules starojumu nekā tumšmatainajiem.
Fiziskie vingrinājumi
Fiziskie vingrinājumi, sporta spēles ieteicams apvienot ar gaisa peldēm un saules terapiju, Tie veicami sistemātiski. Ieteicams konsultēties ar ārstu, lai noteiktu piemērotāko vingrinājumu kompleksu, ņemot vērā vecumu, individuālās īpatnības un veselības stāvokli.
Staigāšana basām kājām
Nenorūdītiem cilvēkiem bieži tieši kāju atdzišana izraisa saaukstēšanos – rodas iesnas, klepus, aizsmakums. Lai sagatavotos staigāšanai ar basām kājām, var sākumā izmantot kāju vannošanu, sākot ar istabas temperatūru un tad ik pa pāris dienām samazinot temperatūru un paildzinot vannošanas laiku no minūtēs līdz 5 minūtēm. Pēc kāju peldes tās jānoberž ar dvieli, līdz rodas siltuma sajūta. Sākumā staigā istabā ar zeķēm, pēc tam basām kājām un visbeidzot – ārā – pa zāli, zemi, smiltīm, nelīdzenu zemi, oļiem, rasu. |