Civilizācijas vilnis ir brāzies pāri mūsdienu pasaulei, nesot līdzi visdažādākās attīstības tendences, kas cilvēka dzīvesveidu ir padarījušas mazkustīgāku, jo mūsu labā kalpo tehnoloģijas. Aptaukošanās, neveselīgais uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums ir tikai daži no aspektiem, kas sabiedrību padara arvien slimāku, neskatoties uz modernajām diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģijām.

Cilvēku veselības pasliktināšanās ir saistīta ir ļoti dažādiem faktoriem, daži no tiem, bet ne vienīgie, ir:

· Arvien vairāk uzturā tiek lietoti dažādi pusfabrikāti, cilvēki ir pārāk aizņemti ar savu problēmu risināšanu un naudas pelnīšanu, ka pārāk maz laika atliek, lai padomātu par savu veselību un veselīgu uzturu.

· Ļoti lielos apjomos tiek lietoti dažādi gāzētie dzērieni, limonādes un kofeīnu saturošie dzērieni, kas uzturā aizvieto ūdeni.

·Mazkustīgs dzīvesveids un fizisko aktivitāšu trūkums ikdienas dzīvē.

· Arvien vairāk tiek lietoti dažādi medikamenti, turklāt bieži tiek lietotas vairākas zāles vienlaicīgi, nepārliecinoties vai starp tām nepastāv kāda nevēlama mijiedarbība, kas var ietekmēt cilvēka organismu.

Dažkārt cilvēki mēdz aizbildināties, ka viņu veselības stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ nav iespējams veikt fiziskās aktivitātes, tomēr reti kurš cilvēks objektīvu apstākļu dēļ nevarētu doties vienkāršā pastaigā. Mūsu ķermenis ir veidots tā, lai tas varētu kustēties, un kustības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tā pareizu fizioloģisku darbību, labu veselību un pašsajūtu. Ko mūsu organisms iegūst no vienkāršām, veselīgām pastaigām? 

Pastaigas ir viens no primitīvākajiem kustību veidiem, staigāšana ir viena no pamatfunkcijām, ko spēj veikt mūsu organisms, tās laikā tiek nodarbinātas gan kājas un rokas, gan viss pārējais rumpis, darbojas ļoti liels skaits muskuļu, kuru darbībai ir nepieciešama enerģija, un tiek patērētas kalorijas. Pastaigu, tāpat kā citu aktivitāšu laikā, vielmaiņa noris intensīvāk, tiek patērēts lielāks kaloriju daudzums nekā miera stāvoklī. Pie intensīvākas vielmaiņas daudz labāk notiek uzturvielu uzsūkšanās procesi, palielinās organisma prasības pēc ūdens (tiek izjustas slāpes), līdz ar to tiek veicināta organisma attīrīšanās no tam nevajadzīgajām un kaitīgajām vielām, kas izdalās no mūsu ķermeņa, kā arī uzlabojas gremošanas process.

Pastaigu laikā notiek ritmiska muskuļu saspringšana un atslābšana, līdz ar to ritmiski mainās spiediens ķermeņa dobumos, tā rezultātā uzlabojas asinsrite, limfrite un sinoviālā šķidruma (tas „ieeļļo” locītavu virsmas) kustība locītavās. Tā kā ar limfas un asiņu palīdzību organismā pārvietojas dažādas vielas, kas saistītas ar imunitāti, tad, uzlabojoties šķidrumu cirkulācijai pastaigu laikā, tiek uzlabotas imūnsistēmas aizsargspējas, uzlabojas vielmaiņa un vispārējā veselība.  

Iešanas laikā spiediens ķermeņa dobumā mainās ritmisku skeleta kustību un muskuļu kontrakciju dēļ. Diafragma ir elpošanas muskulis, kas saraujas vienā ritmā ar vēdera muskuļiem, sekmējot elpošanas procesu. Diafragmas saraušanās rezultātā tiek nodrošināta iekšējo orgānu sava veida masāža, kas palīdz nodrošināt veselīgus iekšējos orgānus. Pastaigas kā ārstēšanas metodi ļoti labi var izmantot aizcietējumu novēršanai. Cilvēkam maz kustoties, iekšējie orgāni paliek kūtri. Fizisko aktivitāšu trūkums kopā ar neveselīgu uzturu rada aizcietējumus un citas veselības problēmas. Aizcietējumu novēršanai atkārtoti tiek lietoti caurejas līdzekļi, kas patiesībā vēl vairāk pastiprina kuņģa-zarnu trakta kūtrumu, aizcietējumi ir pastāvīgi, kas izraisa sliktu pašsajūtu un pat sāpes. Patiesībā šie cilvēki savu stāvokli varētu atvieglot bez zālēm – vienkārši ikdienu dodoties pastaigā un dzerot pietiekami daudz šķidruma.

Tātad pastaigas ir ļoti vienkāršs veids, kā likt sev justies labāk gan fiziski, gan emocionāli. Kājas mums ir paredzētas tam, lai pārvietotos, tad izmantosim tās tieši šādam mērķim. Pārgājieni ļaus uzlabot ne tikai veselību un pašsajūtu, bet arī liks paraudzīties uz dabu ar it kā citām acīm, ļaujot ieraudzīt to skaisto, kas paliek nepamanīts pa automašīnas vai sabiedriskā transporta logu!