Par mārrutku dzimteni tiek uzskatīta Austrumeiropa. Līdz pat 16. gadsimtam mārrutki Eiropā tika izmantoti tikai kā ārstniecības augi, ar kuriem ārstēja pilnīgi visu. Šodien ir daudz vienkāršāk nosaukt tās slimības, kuras mārrutki neārstē, nevis tās, pret kurām tie palīdz. Mārrutku sakne ir visgaršīgākā no septembra līdz aprīlim, bet vasarā tās garša ir neizteiksmīga. Sakni vislabāk ievākt no septembra līdz oktobrim. Toties vasarā var izmantot mārrutku lapas gurķu vai citu dārzeņu skābēšanai.
Mārrutku sakne pati par sevi ir bez smaržas un tās asā smarža parādās tikai tad, kad sakni iegriež vai ielauž. To nav viegli sarīvēt, tas noteikti prasa apņemšanos, toties rezultāts ir tā vērts. Mārrutku sakni labāk rīvēt ārā, nevis telpā, bet jāuzmanās, lai vējš nepūstu sejā. Rīvēšanai visnoderīgākās būs nepāraugušās saknes bez koksnainām šķiedrām. Mizu vajag nogriezt nost biezā kārtā un jo smalkāk sakne tiks rīvēta, jo izteiksmīgāks būs aromāts. Nomizotu sakni ieteicams tūliņ apslacīt ar citrona sulu, lai tā nebrūnē un tikai tad sākt rīvēt. Sarīvēto masu sajauc ar saldo krējumu, sāli un cukuru pēc garšas un, lai tā saglabātu gaišo krāsu, etiķa vietā labāk pievienot kādu karoti citronu sulas. Ja mārrutkus gribas mazāk asus, jāpievieno vairāk saldā krējuma.
Mārrutkos ir tikpat daudz C vitamīna kā upenēs un mežrozītēs. Tie satur glikozi, lizocīmu, karotīnu un gandrīz pusi Mendeļejeva tabulas minerālvielu. Regulāri lietojot uzturā mārrutkus, tie parūpējas par žults un urīnu dzenošu efektu, kā arī attīra asinis. Mārrutki palīdz atbrīvot organismu no gļotām, kas ir svarīgi gadījumos, kad slimojam ar bronhītu vai angīnu. Visam augam ir spēcīgas baktericīdu īpašības.
Mārrutku sulā ir spēcīgi fitoncīdi. Tā kā tā satur spēcīgas ēteriskās vielas, mārrutkus sasmalcina putriņā un pievieno tai citronu sulu (150g mārrutku pievieno aptuveni 2-3 citronu sulu). Iegūto maisījumu lieto divas reizes dienā pa pustējkarotei pirms ēšanas. Pēc mārrutku sulas lietošanas vēlams 10 minūtes neēst un nedzert. Mārrutku sulai piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība, tā būs noderīga, slimojot ar tūkstu. Tāpat mārrutki ierosina apetīti un regulē kuņģa un zarnu darbību. Tautas medicīnā tos iesaka lietot podagras un reimatisma gadījumos
Mārrutku sulu nevajadzētu dot bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem, tāpat tā nav ieteicama cilvēkiem ar nieru slimībām. Tā var kairināt arī kuņģa sieniņas, tādēļ to vajadzētu ar piesardzību lietot cilvēkiem ar kuņģa darbības traucējumiem un zarnu trakta iekaisumu.
Lapas var izmantot ne tikai dārzeņu skābēšanai, bet arī saberztā veidā liekot uz brūcēm. Tas pasargās no inficēšanās. Mārrutku lapas mazinās tūsku, kas sākas pēc bišu un lapseņu kodieniem.
Mārrutka sakne ( Armoracia rusticana ) ir viens no komponentiem uztura bagātinātāja Vironal.
Uztura bagātinātājs Vironal nav zāles. |