Greipfrūta sēklas ( Citrus paradisi )

Greipfrūta (Citrus paradisi) izcelsme līdz šim brīdim nav noskaidrota. Vieni pētnieki uzskata, ka tas ir pompelius (Citrus grandis) un saldā apelsīna hibrīds, kurš spontāni radies jau Jaunajā Pasaulē, Austrumindijā. Turpretī pēc citu viedokļiem tas esot nācis no pompelius sēklām, agrāk sakrustota ar saldo apelsīnu, tomēr neviens to nav varējis izaudzēt mākslīgā veidā. Pirmo reizi greipfrūta koki ir aprakstīti Barbadosā, 18.gadsimtā. Šis tropiskais auglis ir sastopams Vidusjūras valstīs, Japānā un Ķīnā, Dienvidamerikā un Kaukāzā.

Tulkojumā no angļu valodas nozīmē „vīnogu augļi”, bet uz vīnogām nekādi neattiecas, vienkārši aug zaros ar ķekariem gluži kā vīnogas – pa 6-18 gabaliem.

Greipfrūts – veselīgo vielu avots mūsu organismam. Ne velti visas enciklopēdijas greipfrūtu attiecina pie diētiskiem pārtikas produktiem.

Īpaši veselīgs ir sarkanais greipfrūts. To iesaka izmantot, ievērojot diētu. Tajā ir vielas, kas sadedzina taukus un aktivizē aknu darbību. Lai izvairītos no rūgtuma, greipfrūtu ir jāēd ar karotīti, iepriekš sagriežot augli uz pusēm, jo viss rūgtums sakrājas starpsieniņās starp daļiņām.

Greipfrūta eļļu izmanto konditorejas un liķieru – degvīna ražošanā, kā arī parfimērijā, lai izgatavotu dažādus odekolonus un tualetes ūdeņus. Greipfrūta augļos ir ēteriskā eļļa, pektīna un krāsojošās vielas, minerālie sāļi, C, B1, D un P vitamīni, glikozīds naringīns, kas piedod augļiem rūgtenu garšu.

Greipfrūts satur antioksidantus, kuri pazemina holesterīna līmeni asinīs. Šī augļa lietošana samazina vajadzību pēc insulīna cilvēkiem, kuri cieš no diabēta, kā arī tas palīdz cīņā ar smaganu slimībām, samazinot to asiņošanu. Greipfrūta sēklām piemīt pret mikrobu un pret sēnīšu īpašības.

Greipfrūta sēklas ( Citrus paradisi ) ir viens no komponentiem uztura bagātinātāja  Vironal.

Uztura bagātinātājs Vironal  nav zāles.