Melnā plūškoka ziedi ( Sambucus nigra )

Apraksts

Melnais plūškoks – Sambucus nigra L. ir plaši izplatīts un pazīstams visā Eiropas teritorijā. Tas var veidot visnotaļ plašas audzes, tomēr vislabprātāk aug cilvēku tuvumā. Šai ziņā plūškoks ir ļoti sabiedrisks augs un labprāt aug pat nelielu ceļu malās, pacieš dzīvu satiksmi un ceļa putekļus. Tautā to mēdz dēvēt arī par pliederu. Plūškoks ir pazīstams ne vien Eiropā, bet arī Ziemeļāfrikā un Priekšāzijā.  Latvijā melnais plūškoks sastopams galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā - reģionos uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Daugavas. Melnais plūškoks ir ziemcietīgs Kurzemē līdz līnijai Tukums - Dobele - Iecava - Skaistkalne, tālāk uz austrumiem sastopams tikai atsevišķās vietās gar Lietuvas robežu, retāk Vidzemē un Latgalē. Koks var sasniegt 5 – 6 metru augstumu. Tā miza ir gaiši brūna, it kā sasprēgājusi un klāta smalkām kārpiņām, stumbra serde korķveidīga. Plūškoks uzzied jūnijā-jūlijā milzīgos krāšņos, spēcīgi un īpatnēji smaržojošos ziedu čemuros, kas nedaudz atgādina pīlādžu ziedu čemurus. Ziedus var izmantot arī svaigā veidā – pievienot tos atsvaidzinošiem dzērieniem, pat vienkārši ūdenim. Var pievienot cukuru un gatavot plūškoka ziedu sīrupu. Vācu un krievu literatūrā ir aprakstīts melnā plūškoka ļoti plašs lietojums medicīnā – kā ārstniecisku līdzekli izmanto tā lapas, ziedus, mizas un saknes. Krievu literatūrā ir daudz atsauču uz melnā plūškoka izmantošanu Bulgārijas un Ukrainas tautu medicīnā. No ziediem izgatavo garšīgu sīrupu – to pazīst Zviedrijā, Austrijā, Vācijā un citās zemēs. Puslitra pudeli ar ziedu sīrupu Vīnē, Austrijas galvaspilsētā, iegādājos par ekvivalentu naudu mūsu sešiem latiem. Atvedu arī divus ziedu sīrupa paraugus no Vācijas. Degustācijā manis gatavoto ziedu sīrupu bioloģiskie lauksaimnieki atzina par garšīgāko (diemžēl vēl nav izstrādāts mājražotāju likums).

Pielietojums

Ziedus var kaltēt un ziemā, gripas un citu saaukstēšanās un iekaisuma vīrusu laikā pievienot ārstnieciskajām un profilaktiskajām tējām, lai spēcinātu organisma aizsargspēju un mazinātu uzņēmību pret vīrusu iedarbību. Plūškoka ziedus, lapas, augļus un arī mizu var izmantot arī sāpju (it īpaši galvas, ausu un zobu sāpju) remdēšanā. Cilvēkiem svaigas plūškoka ogas iesaka aizcietējumu gadījumos – parastos gadījumos rūgšanas procesā izstrādājies alkohols izraisīs vienīgi caureju. Plūškoka ogas ir bagātas ar vitamīnu C, kā arī A, B1 un B2. No tām var gatavot ievārījumu, sulu, marmelādi vai vīnu. Taču jābūt uzmanīgiem – ogas ir nedaudz indīgas. Pirms to lietošanas vēlams pārliecināties par katra atsevišķa cilvēka reakciju uz šo koku ogām vai konsultēties ar speciālistu. Tautas medicīna un zinātnieki atzīst, ka melnais plūškoks ārstē astmu, stiprina imunitāti, palīdz pret mainīgo gripas vīrusu, saaukstēšanos, bronhītu, reimatismu, veicina asinsriti, palīdz aterosklerozes slimniekiem, tam piemīt nervus nomierinoša darbība. Kā antioksidants tas novērš aptaukošanos, sakārto zarnu darbību, novērš zarnu spazmas, nefrītu, nierakmeņu rašanos, šķīdina esošos nierakmeņus. Ja jūs moka podagra – palīdz kaltētu ogu komprese, ja radikulīts – kaltētu ziedu komprese kopā ar kumelīšu ziediem.

Melnā plūškoka ziedi ( Sambucus nigra )  ir viens no komponentiem uztura bagātinātāja Renol.

Uztura bagātinātājs  Renol  nav zāles.