Tējas koks (Melaleuca alternifolia) aug tikai purvainās vietās Austrālijas austrumu krastā. Izņemot nosaukumu, tam nekas nav kopīgs ar tēju, kuru mēs izmantojam kā dzērienu gatavošanai. Koks, tāpat kā eikalipts un krustnagliņas, pieder pie miršu dzimtas. Dziedniecisko iedarbību no lapām jau gadu tūkstošiem ilgi izmanto Austrālijas aborigēni, lai ārstētu brūces un ādas slimības, savukārt, eiropieši sāka destilēt ēteriskās eļļas no lapām, jo tās satur aktīvās vielas. No 50 kg lapu var iegūt 1 kg eļļas.

Īpašības:

Tējas koka eļļai piemīt pretošanās spēja vīrusiem, baktērijām un sēnītēm;

Efektīva gripas, saaukstēšanās, herpes un citu infekciju ārstēšanā;

Stimulē imūnsistēmu, novērš limfmezglu palielināšanos;

Novērš mēles un zobu aplikumu, likvidē nepatīkamu smaku;

Optimizē gremošanu;

Antikancerogēna ietekme - novērš labdabīgu un ļaundabīgu audzēju šūnu augšanu, dalīšanos;

Likvidē patogēno maksts gļotādu;

Ārstē piena sēnīti, cisctītu un citas infekciju slimības.

Neatšķaidītu tējas koka eļļu var smērēt vairākas reizes dienā uz ādas, lai ārstētu tādas ādas slimības kā pūtītes (Akne), ekzēma, psoriāze, aukstumpumpas, kārpas. Eļļu var lietot saules apdegumu un brūču gadījumos, kā arī tā samazinās ādas reakciju pēc insektu kodieniem.