Veselība → Treniņš smadzeņu veselībai

Sabiedrībā, kur valda skaista ķermeņa kults, apsēstība ar skaistumkopšanas produktiem un dažādiem sevi ierobežojošiem režīmiem, cilvēki vingro un fanātiski ievēro diētu, lieto krēmus pret novecošanu un meklē glābiņu plastiskās ķirurģijas iespējās. Rūpējoties par skaistu ārieni, bieži vien tiek aizmirsta ķermeņa vissvarīgākā vērtība – smadzenes, kas nīkuļo ķermeņa iekšpusē.
Diemžēl smadzeņu ķirurģija nespēj glābt no Alcheimera slimības un garīgās veselības traucējumiem. Kā tad uzturēt smadzenes labā formā? Sliktā ziņa: baumas par to, ka smadzeņu šūnas pakāpeniski iet bojā un vairs neatjaunojas, ir taisnība. Labā ziņa ir tā, ka šo bojāejas procesu iespējams palēnināt un dažus miljonus nenodarbināto smadzeņu šūnu ir iespējams uztrenēt, lai tās pārņemtu bojāgājušo šūnu funkcijas.
Tāpat kā ķermeņa uzturēšana labā fiziskā formā prasa zināmā mērā smagu un regulāru treniņu, arī smadzeņu fitnesam ir nepieciešamas pūles – piemēram, diēta un nopietnas pārmaiņas dzīvesveidā.

Smadzeņu vingrināšana

Cilvēki vingrošanas zālēs mēdz izvēlēties dažādas slodzes: daži cilā svarus, citi vingro, lai mazliet iesvīstu, un ir tādi, kuri raujas sarkanu seju un slapjās miesās. Tieši tāpat notiek arī ar smadzeņu vingrināšanu – katrs var izvēlēties savu slodzes režīmu atbilstoši savam gatavības līmenim.

Maratons

Šāda slodze prasa noteiktu apņēmības un izturības līmeni. Met izaicinājumu savām smadzenēm, iesaistoties šajās ilgtermiņa aktivitātēs:

# sāc mācīties jaunu svešvalodu;
# mācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu;
# ej kursos, lai uzzinātu vairāk par sev interesējošo tēmu, piemēram, mākslu vai astronomiju;
# katru mēnesi izlasi vismaz divas grāmatas, katru vairāk kā 200 lpp. apjomā.

Kustini smadzenes

Ne katram ir laiks un pacietība, lai iesaistītos maratonā. Īsi, bet intensīvi treniņi, kas tiek veikti regulāri, arī ir lielisks veids, kā uzturēt sevi labā formā. Centies katru nedēļu veikt vismaz divus no sekojošajiem treniņiem:

# risini sudoku vai krustvārdu mīklas;
# uzspēlē šahu, dambreti, saliekamo vārdu spēli (scrabble) vai kārtis;
# apmeklē izstādi vai muzeju (un koncentrējies uz tajā redzamo);
# iemācies dziesmas vārdus vai dzejoli;
# saliec puzli.

Iesildīšanās un stiepšanās

Ir labi veikt intensīvus treniņus, bet stiepšanās un iesildīšanās vingrojumi arī ir nepieciešami, lai samazinātu iespējamo traumu risku. Smadzeņu elastība ir svarīga, jo tad tās labāk pielāgosies situācijai, kad atmirst daļa smadzeņu šūnu.

# pārmaiņas pēc veic darbības ar otru roku, kas tev parasti nav dominējošā, piemēram, raksti, ēd, tīri zobus, gludini veļu u.tml.;
# vadot mašīnu, izvēlies citus ceļus nekā parasti, lai nokļūtu pie galamērķa;
# mēģini veikt ierastu darbību ar aizvērtām acīm (protams, ne jau mašīnas vadīšanas laikā) un tādējādi centies likt lietās citus maņu orgānus;
# pamēģini lasīt tekstu, kas apgriezts otrādi, vēlams darīt to skaļā balsī.

Odziņas smadzenēm

Sliktā ziņa ir tā, ka neveselīgs uzturs un mākslīgās piedevas ēdienā ir tikpat neveselīgas smadzenēm, kā visam pārējam ķermenim. Labā ziņa – vasarā ir tik daudz garšīgu alternatīvu, kas veicina smadzeņu darbību. Piemēram, ogām ir daudz antioksidantu. Spināti, brokoļi un arī citi zaļie lapu dārzeņi ir labs veids, kā atbrīvot savu organismu no uzbāzīgajiem brīvajiem radikāļiem.

Samazināts holesterīna daudzums uzturā un fiziskās aktivitātes pasargā ķermeni no asinsvadu slimībām un infarkta. Smadzenēm nepieciešams skābeklis, lai tās labi funkcionētu, bet asinsvadu slimības nopietni traucē skābekļa piegādi smadzenēm.

Viena no vissvarīgākajām uztura prasībām smadzeņu veselībai ir omega 3 taukskābes. Organisms pats nespēj tās radīt, tāpēc tās noteikti jāiekļauj savā uzturā. Vislabākais omega 3 avots ir treknas jūras zivis, piemēram, lasis, taču der arī tādi veģetāri produkti kā rapšu, valriekstu, linsēklu eļļa un rieksti, kuros ir daudz šo polinepiesātināto taukskābju.

Pārmaiņas dzīvesveidā

Nav brīnums, ka pārmaiņas, kas nepieciešamas tavā dzīvesveidā, lai uzturētu smadzenes labā formā, ir tās pašas, kas vajadzīgas, lai tava figūra būtu labā formā.

Nesmēķē

Smēķēšana liek sašaurināties asinsvadiem, kas, savukārt, samazina skābekļa un glikozes piegādi smadzenēm. Glikoze ir vienīgā īstā “degviela”, kas tiek izmantota smadzeņu darbībā, tāpēc smēķēšanas laikā smadzenes cieš badu! Ilgstošai smēķēšanai ir arī tāda negatīva ietekme, ka samazinās skābekļa daudzums asinīs, kas palielina infarkta risku.

Alkoholu lieto mēreni

Mērena alkohola lietošana (t.i., glāze vīna) samazina sirds un asinsvadu slimību risku, taču pārmērīga alkohola lietošana nogalina smadzeņu šūnas. Alkohola lietošana ilgākā laika periodā arī negatīvi iespaido īslaicīgo atmiņu, runas un kustību spējas.

Fizkultūra

Teiciens “veselā miesā – vesels gars” joprojām ir spēkā, tāpēc veselīga uztura paradumus ir jāturpina ar regulāru fizisko kultūru. Sporta nodarbības ne tikai pasargā organismu no slimībām, stiprinot imūno sistēmu, bet arī paātrina asins piegādi smadzenēm.

Lūk, tik vienkāršs ir smadzeņu fitnesa un veselības ceļvedis. Ko gan tu vēl gaidi? Noliec pa tvērienam veselīgas uzkodas un ķeries pie prāta asināšanas vingrinājumiem… vai arī nostājies uz rokām un izlasi šo rakstu kājām gaisā!