Galvassāpes ir sāpes galvas un kakla rajonā, kas var būt veselības traucējums vai pastāvošas slimības simptoms. Galvassāpes ir viens no visizplatītākajiem simptomiem, kam var būt daudzi iemesli. Visas galvassāpes nav vienādas. Sāpju vieta, to stiprums, ilgums, biežums un iemesls, kas izraisa sāpes, ir daži no mainīgajiem lielumiem, ko ārsti izmanto, lai noteiktu dažādo galvassāpju veidus.

Astoņiem cilvēkiem no desmit vismaz vienu reizi gadā ir galvassāpes. Reizi divās nedēļās viens cilvēks no četriem lieto pretsāpju līdzekļus, lai novērstu galvassāpes. Kaut arī galvassāpes bieži rada stresu un nemieru, tās reti ir nopietnas slimības pazīme.

Kādas ir sajūtas galvassāpju laikā?

Galvassāpes ir neatlaidīgas sāpes, parasti trulas sāpes, galvas rajonā.

Tās iedala divās kategorijās – primārajās un sekundārajās. Tomēr lielākā daļa galvassāpju pieder pie primārās, jo tās neizraisa kādi veselības traucējumi vai specifiska slimība. Daži primāro galvassāpju piemēri: migrēnas, sasprindzinājuma radītas galvassāpes, kūlīšveida galvassāpes, orgasma galvassāpes un citas. Sekundārās vai simptomātiskās galvassāpes var būt atkarīgas no daudz dažādiem faktoriem.

Kas izraisa sekundārās galvassāpes?

Galvassāpes, kas pavada šādus veselības traucējumus:

Traumas radītas galvassāpes – tūlīt pēc tās vai pēc kāda laika;

Relatīvi lielu daļu galvassāpju, it īpaši veciem cilvēkiem, izraisa asinsvadu saslimšanas, piemēram, smadzeņu insults vai asinsizplūdums, kā arī ar smadzeņu artērijām un/vai vēnām saistītas saslimšanas;

Galvassāpes bieži pavada hipertonija (paaugstināts asinsspiediens) vai hipotonija (pazemināts asinsspiediens), tās paaugstina vai pazemina smadzeņu šķidruma spiedienu;

Ļoti stipras, neparastas galvassāpes ar paaugstinātu temperatūru, palielinātu uzbudināmību un apziņas traucējumiem rada meningīts – smadzeņu garozas kairinājums;

Daudzi cilvēki ir izjutuši galvassāpes saistībā ar dažādu vielu lietošanu vai pēc to lietošanas – tipisks piemērs ir alkohols;

Arī vairāki medicīniskie produkti var izraisīt galvassāpes, piemēram, līdzekļi pret astmu, nitroglicerīns, hormonālie kontracepcijas līdzekļi, utt;

Atmosfēras spiediena izmaiņas, kāpšana kalnos var radīt galvassāpes;

Par iemeslu galvassāpēm var būt dažādi sejas, acu, ausu, kakla, deguna, mutes vai zobu iekaisumi;

Atsevišķas galvassāpes, dažkārt dedzinošas, var izraisīt galvas nervu kairinājums/iekaisums.

Galvassāpes var saasināt vai izraisīt vairāki atšķirīgi faktori, tajā skaitā:

Kas izraisa primārās galvassāpes?

Sasprindzinājuma galvassāpes

Šis ir visizplatītākais galvassāpju veids. Lielākā daļa pieaugušo cilvēku kādu reizi dzīvē ir pieredzējuši sasprindzinājuma radītās galvassāpes. Sasprindzinājuma galvassāpēm ir daudzi vispārēji simptomi, tajā skaitā:

Galvas, kakla un plecu muskuļu sasprindzinājums;

Noturīgas, nepulsējošas, viegla līdz vidēja stipruma sāpes abās galvas pusēs;

Sajūtas it kā ap galvu būtu aplikta stingra lenta;

Simptomi, kas parādās bieži;

Simptomi, kas var ilgt no divām stundām līdz pat pāris dienām;

Simptomi, kuri rodas emocionāla stresa vai saspringtas dienas rezultātā.

Migrēnas galvassāpes

Ap 15% pieaugušo un 5-12% bērnu novēro migrēnas galvassāpes. Sievietes cieš no migrēnas divas līdz trīs reizes biežāk, un tiek uzskatīts, ka migrēna ir saistīta ar hormonu līmeni. Migrēnas galvassāpes raksturo:

Pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē;

To var pavadīt 'auras' simptomi, piemēram, acu priekšā parādās kustīgi zīmējumi vai mirgojoša gaisma;

Migrēna bieži novājina organismu un to pavada nelabums un dažreiz arī vemšana;

Var ilgt no četrām stundām līdz trijām dienām;

Galvassāpēm sākoties, parādās jutība pret spožām gaismām vai troksni;

Bieži vien iedzimst (ģimenes locekļiem vienā vai vairākās paaudzēs);

Migrēnu var izraisīt stress, kādi pārtikas produkti, laika apstākļu izmaiņas, pārtikas trūkums, neizgulēšanās, kā arī virkne citu faktoru.

Kūlīšveida galvassāpes

Šīs ir samērā retas, stipras galvassāpes, kuras ir biežāk izplatītas vīriešiem, nekā sievietēm. Kūlīšveida galvassāpes var parādīties vienreiz dienā vairāku dienu, nedēļu vai mēnešu garumā – t.i. tā saucamais 'kūlītis'.

Tās parādās vienā un tajā pašā laikā katru dienu attiecīgajā periodā;

Tās var būt ļoti stipras durstīgas sāpes vienā galvas pusē, kas parasti ilgst tikai vienu vai divas stundas;

Sāpes, kas parasti koncentrējas ap vienu aci, kura bieži vien asaro un kļūst apsārtusi.

Hroniskas ikdienas galvassāpes

Trulas, viegla līdz vidēja stipruma sāpes abās galvas pusēs;

Var parādīties un pāriet katru dienu;

Dažreiz izraisa nelabumu un nepatiku pret gaismu, troksni un smaržām;

Var būt saistītas ar nemieru vai depresiju;

Dažreiz tās var pavadīt migrēna;

Var būt tā saucamās 'atbalss' galvassāpes, un tas ir saistīts ar sāpju remdējošo medikamentu pārāk biežu lietošanu.

Hormonu izraisītas galvassāpes

Dažām sievietēm ir stipras galvassāpes, tajā skaitā migrēna, hormonu svārstību laikā, piemēram, pirms un pēc mensturācijām vai ovulācijas laikā.

Piepūles izraisītas galvassāpes, tajā skaitā ‘orgasma’ galvassāpes

Dažiem cilvēkiem galvassāpes izraisa vingrošana, sports vai seksuālās aktivitātes. ‘Orgasma’ galvassāpes var rasties pirms vai pēc orgasma; tās var būt stipras un ilgt vairākas stundas. Daži cilvēki izjūt pēkšņas, stipras galvassāpes tieši orgasma laikā.

‘Saldējuma’ galvassāpes

Precīzs ‘saldējuma’ galvassāpju iemesls nav pilnībā noskaidrots. Eksperimenti liecina, ka sāpes rodas tikai karstā laikā, un ka tās izraisa aukstās vielas saskare ar aukslēju aizmugurējo daļu vai mutes augšdaļu.

‘Saldējuma’ galvassāpes neliecina par kādu nopietnu slimību. Lēkmes nevar novērst citādi, kā vien cenšoties nepieļaut saldējuma vai citu aukstu vielu saskari ar mutes augšējo daļu.

Kā atvieglot galvassāpes?

Novēršana

Jūs varat palīdzēt novērst galvassāpes:

nosakot faktorus, kas izraisa galvassāpes, un izvairoties no tiem;

dzerot daudz ūdens (vismaz sešas glāzes dienā), lai novērstu organisma atūdeņošanos, un ievērojot veselīgu diētu;

ievērojot pareizu pozu, sēžot pie rakstāmgalda vai datora, it īpaši, ja jums ir sāpes vai smeldze plecos;

periodiski atrodoties svaigā gaisā;

regulāri vingrojot;

pienācīgi atpūšoties un izguļoties;

regulāri ēdot sabalansētu ēdienu;

izvairoties no noteiktiem pārtikas produktiem, ja esat atklājuši, ka tie izraisa galvassāpes. Piemēram, ir pierādīts, ka kofeīns, piena produkti, šokolāde, siers, sarkanvīns un pārtikas piedevas, piemēram, mononātrija glutamāts un nitrāti izsauc galvassāpes;

izpildot atslābinošus vingrinājumus, pašmasāžu un dziļu elpošanu, lai mazinātu sasprindzinājumu;

samazinot stresu, apgūstot stresa vadības metodes.

Lai atrastu labāko ārstēšanas veidu, noskaidrojiet, kāda veida galvassāpes Jūs piemeklē. Sasprindzinājuma galvassāpes parasti iespējams novērst ar rūpēm par sevi. Rūpes par sevi ietver sāpju remdēšanu un izvairīšanos no jebkuriem faktoriem, kuri izsauc galvassāpes. Lai ārstētu migrēnu, vērsieties pēc palīdzības pie sava ārsta. Ir arī iespējams, ka vienlaicīgi piemeklē gan sasprindzinājuma, gan migrēnas galvassāpes.

Ārstēšana bez medikamentiem:

Aromātisko eļļu, piemēram, mentola vai piparmētru, uzklāšana uz deniņiem un/vai pakauša lejasdaļā;

Aukstu komprešu uzlikšana uz pieres;

Atslābinoša vingrošana un masāža.