Kāpēc mēs „aptaukojamies” un ar ko tas draud nākotnē?

Mūsu laikos daudzas nomoka problēma ar lieko svaru, taču, kas īsti ir liekais svars?

Īsumā sakot, tie ir mūsu tauki - liekie tauki… Liekie tauki ir tas, ar ko mēs cīnāmies, tomēr, visinteresantākais, ka mēs cīnāmies ar mūsu tauciņiem, nemaz nezinot īsti, kas tas ir.

Tuvojoties ziemai, tauciņu krājumi palielinās, jo dabā ir iekārots, ka cilvēkam vajag „siltumu”, taču šis siltums, arī tad, kad nemaz nav nepieciešams, visur un vienmēr seko līdzi.

Ilgākā laika posmā, daži lieki tauciņi, pārvēršas par daudz liekiem taukiem, kas savukārt pārvēršas par ļoti daudz liekajiem taukiem un rezultātā mēs secinām, ka ir iestājusies aptaukošanās!

Aptaukošanās (adipozitāte) ir slimība, kas saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos, kā rezultātā pasliktinās veselība (mēs uzņemam vairāk nekā mums vajag). Visbiežāk liekā svara rašanās ir vairāku faktoru kopums:

1. Ģenētiskie faktori - Aptaukošanās var tikt nodota no paaudzes paaudzē, tātad tai ir ģenētisks pamats. Diemžēl mēs nezinām, kā gēni nodod resnumu vai tievumu. Zināms, ka gēni, ietekmējot smadzeņu daļas, kontrolē apetīti un sāta sajūtu, un arī to, kā ķermenis uzkrāj vai sadedzina kalorijas. Tomēr katrā ģimenē ir savi dzīvesveida un uztura paradumi, kas varētu būt liekā svara rašanās iemesls. Nereti ir grūti noteikt, vai konkrētajā gadījumā aptaukošanās iemesls ir ģenētiski veidojies vai tomēr neveselīgu paradumu rezultāts.
2. Dzīvesveids - Dzīvesveids vistiešākā mērā ietekmē liekā svara rašanos. Ēšanas paradumi, ikdienas fiziskās aktivitātes, nodarbošanās un atpūtas veidi var veicināt vai mazināt tauku uzkrāšanos organismā. Vide visapkārt mudina ierobežot kustības, izvēloties pārvietoties automašīnās, darbu paveikt, sēžot pie datora un iegūt informāciju, skatoties TV. Mūsdienu cilvēkiem ir tendence ēst vairāk nekā patērē viņu organisms.
3. Psiholoģiskie faktori - Psiholoģiskie faktori ietekmē cilvēka ēšanas paradumus. Vieni sāk vairāk ēst brīžos, kad ir stress, negatīvas emocijas, pārdzīvojums, dusmas, nomāktība. Turpretī citi šo faktoru ietekmē atsakās no ēdiena. Nereti pašam ir grūti atzīt, ka ēšanas traucējumi ir psiholoģiska rakstura problēma, kas nepakļaujas kontrolei.
4. Fiziskas slimības - Dažas slimības var veicināt aptaukošanos un svara pieaugumu. Starp tām ir hipotireoīdisms, depresija, daži sindromi un atsevišķas neiroloģiskas atbildes reakcijas, kas var rosināt vēlmi ēst pārāk daudz. Arī ārstniecības līdzekļi – steroīdi un daži antidepresanti – var izraisīt svara pieaugumu. Te pieskaitāmi arī hormonālie preparāti. Ārsts zinās pastāstīt vairāk par slimībām, kas ietekmē svara pieaugumu vai rada papildus grūtības svara zaudēšanā.

Lai izsekotu aptaukošanos savlaicīgi, būtu nepieciešams sekot līdzi ķermeņa masas indeksam (ĶMI): Jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo lielāka blakus saslimšanas iespējamība.

Aptaukošanās sekas
Aptaukošanās nav tikai kosmētiska problēma. Tā var radīt dažādas blakus saslimšanas, tādējādi nopietni kaitējot veselībai.

Aptaukošanās ir hroniska slimība un tās simptomi ar laiku tikai attīstās.

Slimības sākumā aptaukošanās apgrūtina staigāšanu, sagādā muguras sāpes un nogurumu, saasinās ādas un elpošanas slimības. Ja svaru nesamazina, veselības stāvoklis pasliktinās:

1. Vielmaiņas traucējumu rezultātā organismā palielinās cukura līmenis asinīs, kas var izraisīt cukura diabētu. Paaugstinās holesterīna līmenis asinīs, veicinot aterosklerozes attīstību, un var attīstīties podagra.
2. Bieži vērojams paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens un vēnu pārslodze, liels risks saslimt ar sirds koronāro slimību, sirds vājumu, sirds tauku distrofiju u.c.
3. Vairums apēstās barības (arī tad, ja ēd ļoti maz) tiek patērēts taukaudu uzturēšanai un to veidošanai. Visbiežāk attīstās tādas gremošanas orgānu slimības kā aknu un žults ceļu bojājumi, žultsakmeņu slimības, zarnu muskulatūras tonusa vājums, aizcietējumi.
4. Rodas elpošanas traucējumi, jo tauku nogulsnējumi traucē normāli darboties elpošanas sistēmai. Samazinās plaušās ieplūstošā gaisa apjoms un rodas skābekļa trūkums, kas izraisa miegainību, galvassāpes un atmiņas traucējumus, miegā mēdz būt elpas aizture, krākšana.
5. Kustību un balsta aparāta traucējumi. Ar laiku rodas pārmaiņas kaulu sistēmā, kas izraisa reimatiskas locītavu sāpes un artrozi, īpaši ceļgalu un gūžu locītavās. Var attīstīties mugurkaula un kāju locītavu iekaisumi.
6. Pārmērīgs svars bojā arī perifēro nervu sistēmu, radot neirītus, radikulītu u.c.
7. Aptaukošanās var būt iemesls arī vairākām onkoloģiskām slimībām. Liels tauku daudzums vīriešiem izraisa risku saslimt ar prostatu un taisnās zarnas vēzi, bet sievietēm – ar dzemdes, olnīcu, krūšu un žultspūšļa vēzi.
8. Neveiksmīgi mēģinājumi samazināt svaru, apkārtējās sabiedrības attieksme un citi faktori veicina nervu sistēmas traucējumu rašanos. Tie izpaužas kā nervozitāte, bezmiegs, nemiers, depresija, dusmas utt.

Varbūt vērts padomāt par to, ka pagaidām tev ir TIKAI liekais svars no kā ir jātiek vaļā, pirms esi iedzīvojies lielākās problēmās.

Sāc ar savu dzīvesveidu - ar laiku arī ģimene tevi sapratīs un pievienosies - meita vienmēr mācās no mātes, un dēls izvēlas sievu pēc līdzības ar māti.

Rādi savu piemēru - varbūt tu spēsi izmainīt savu ģenētisko faktoru, un, kas zina, iespējams tad mainīsies mazbērnu fiziskās īpatnības - tie būs veseli un brīvi no zālēm.
Atceries, viss ir tavās rokās!