Mastopātija - labdabīga, un tomēr slimība

Mastopātija – labdabīga krūts dziedzeru slimība, kas saistīta ar sievietes iekšējās sekrēcijas dziedzeru, it īpaši dzimumdziedzeru funkcijas traucējumiem. Visbiežāk izmaiņas krūts dziedzeros ir labdabīgas, tikai retos gadījumos var runāt par pāreju no mastopātijas uz kādu no ļaundabīgām krūts slimībām.
Par mastopātiju liecina piebrieduši krūts dziedzeri, kas var būt gan sāpīgi, gan nesāpīgi apmēram nedēļu pirms menstruācijām. Mastopātiju bieži saista ar sabiezējumiem un mezglainību krūtīs, bet ne vienmēr šie simptomi ir novērojami abās krūtīs. Arī izdalījumi no krūtīm ir viena no mastopātijas pazīmēm. Ja šie izdalījumi ir asiņaini, tad tā noteikti vairs nav mastopātija, bet kaut kas daudz nopietnāks. Par mastopātiju var liecināt arī smaguma sajūta, saspīlējums krūtīs.

Mastopātijas rašanās cēloņi:

Nepareiza hormonu sabalansētība organismā

Vielmaiņas traucējumi

Pavājināta vairogdziedzera darbība

Jeb kuri vairogdziedzera traucējumi

Ja stress sievietei var radīt olnīcu disfunkciju un menstruālā cikla nobīdi, tad tas var veicināt arī mastopātijas rašanos.

Mastopātijai ir arī psiholoģiskas dabas iemesli, kas var būt nesaprašanās mājās un darbā, neveiksmīga seksuālā dzīve. Sievietei miers, saskaņa mājās, darbā un seksuālajā dzīvē ļoti lielā mērā nepieciešama veselības labad.

Ar mastopātiju var saslimt jebkura

Pastāv mīts, ka mastopātija draud tikai dzemdējušām sievietēm, bet tā nav patiesība. Tāpat nav taisnība, ka mastopātija var būt tikai tām, kuras jau dzīvo dzimumdzīvi. Lielākā daļa labdabīgo krūts slimību, tajā skaitā arī mastopātija, sastopamas vecumā, kad sieviete var radīt bērnu. Jaunām sievietēm biežāk ir fibradenomas – cieti, kustīgi, apaļas vai ovālas formas mezgli, kas nesāp un var augt gan lēni, gan ātri. Mastopātija sastopama sievietēm jau pēc 20 gadu vecuma, visbiežāk tā izplatīta vecumā no 20 – 30 gadiem, bet pakāpeniski samazinās menopauzes vecumā. Jo vecāka ir sieviete, jo uzmanīgāk jāvērtē jeb kuras izmaiņas krūts audos. Jo pēc menopauzes, sievietēm krūts problēmas visbiežāk pāriet krūts vēzī.

Mastopātija ne vienmēr ir izārstējama

Tautas medicīna iesaka no mastopātijas vai mastīta (krūts dziedzeru iekaisums) atbrīvoties ar svaigu burkānu ēšanu un vitamīnu dzeršanu. Bet ne vienmēr tas palīdz izārstēties.
Ir sievietes, kurām mastopātiju nevar izārstēt nekad. Ārsti var cīnīties ar slimību, bet panākt tikai to, ka slimība neprogresē.
Ja sieviete pēc krūšu pārbaudes konstatē, ka viņai ir kādas problēma, jādodas pie ārsta, kurš apskatīs un nozīmēs analīzes. Ja nepieciešams, var veikt mezgliņa, kas izveidojies vai veidojas, punkciju, nosakot, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs un noteikt ārstēšanos.
Nedrīkst sākt nekādu pašārstēšanos, nekonsultējoties ar ārstu!
Mastopātiju bieži ārstē ar hormonālajiem līdzekļiem.

Mastopātija ne vienmēr ir tik nevainīga

To ne vienmēr var izārstēt, turklāt, ja šo slimību neārstē, iespējami arī krūts vēža draudi.
Nevar teikt, ka katra mastopātija pārvēršas par krūts vēzi. Tā notiek ļoti retos gadījumos. Bet šo slimību simptomi ir ļoti līdzīgi – izdalījumi, sabiezējumi, sāpes krūtīs. Pati sieviete nevar noteikt vai tas ir krūts vēzis vai mastopātija. Obligāti jāgriežas pie ārsta.