Modernās zinātnes atklājumi pierāda, ka mūsu organisma spējas cīnīties ar saslimšanām ir tieši saistītas ar psihisko un emocionālo stāvokli. Savukārt šī stāvokļa vadīšana, kas iedarbojas uz imūno sistēmu, ir atkarīga no mūsu gribasspēka.

Pēdējo gadu pētījumu rezultāti pierāda, ka līdz šim neesam precīzi zinājuši, kā strādā cilvēka imūnsistēma. Pētniekiem jau sen bija skaidrs, ka, ieklausoties ķermeņa vajadzībās (piemēram, pareizs uzturs), mēs varam paaugstināt imunitāti, bet tikai nesenie pētījumi pierādījuši, ka arī mūsu emocionālajam stāvoklim ir ļoti svarīga nozīme.

Zināms, ka stipras emocijas izraisa arī fiziskas reakcijas, piemēram, kad mēs uztraucamies vai stipri nobīstamies, paātrinās pulss, izkalst mute, dreb rokas. Lai gan zinātnieki vēl līdz galam neizprot, kā strādā šī saikne starp organisma psihisko un fizisko stāvokli, viņi ir pārliecināti, ka imūnā sistēma nedarbojas izolēti. Būtībā imūnā, nervu un hormonālā sistēmas ir ļoti cieši savstarpēji saistītas, un daži emocionālie stāvokļi var šīs saites saraut. Savukārt pazemināta imunitāte novājina organismu, mēs vieglāk saslimstam.

Piemēram, ir noskaidrots, ka spēcīgs stress traucē strādāt šūnām, kuras ir atbildīgas par cīņu ar slimībām, padarot organismu uzņēmīgāku pret saaukstēšanos, klepu un citām saslimšanām. Daži pētījumi apliecina, ka emocionāls stress var būt tikpat nelabvēlīgs imunitātei kā fiziskie faktori (piemēram, uztura nepietiekamība). Lūk, daži padomi, kurus ievērojot jūs jutīsieties labāk gan fiziski, gan emocionāli.

Kā strādā imūnsistēma

Jūs varat to pat nejust, bet bez imūnās aizsardzības pat niecīgs savainojums vai nenozīmīga infekcija var būt postoša jūsu organismam.

  Āda un gļotādas – pirmā aizsardzības līnija pret baktērijām un vīrusiem, kas izraisa saslimšanas.

  Leikocīti vai baltie asinsķermenīši, kas iznīdē kaitīgos mikroorganismus un svešķermeņus organismā – otra aizsardzības līnija.

  Īpašie baltie asinsķermenīši, kas tiek saukti par B un T limfocītiem, piedalās imunitātes saglabāšanā un attīstībā. Vienas šūnas izstrādā antivielu, kuras kavē baktēriju un vīrusu vairošanos, citas iznīcina slimību izraisošās un inficētās šūnas un palīdz aizsargāt organismu no jaunveidojumiem.

ĶERMENIS

Ēdiet vairāk ogu! Mellenes, avenes dzērvenes un upenes (protams, arī visas pārējās ogas) satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar slimībām. Papildiniet savu ēdienkarti ar krāsainām un košām ogām, augļiem un dārzeņiem, jo tieši tie satur visvairāk antioksidantu. Labāk, protams, ēst svaigas, nesen salasītas ogas, bet der arī saldētas.

Izdzeriet tasi tējas! Zinātnieki izpētījuši, ka vielas, ko satur parastā melnā tēja, stiprina imūno sistēmu. Citi pētījumi apliecina, ka zaļā tēja veicina ādas šūnu atjaunošanos. Noskaidrojies, ka regulāra tējas dzeršana samazina risku saslimt ar kuņģa un barības vada vēzi.

Centieties izgulēties! Regulārs miega bads negatīvi ietekmē mūsu imūnsistēmu, turpretī stiprs, dziļš miegs stimulē hormonu veidošanos, kas paaugstina imunitāti. Lai gan katram no mums ir nepieciešams dažāds stundu skaits, lai labi izgulētos, cilvēkiem vajadzētu vidēji no septiņām līdz deviņām stundām pilnvērtīga miega diennaktī. Svarīga ir arī miega kvalitāte, tāpēc vēlams iet gulēt vienā un tai pašā laikā.

Ēdiet zivis! Veselīgas ir visas zivis. Pētījumos pierādīts, ka, regulāri ēdot zivis, samazinās risku saslimt ar zarnu traka vēzi. Treknās zivis satur daudz A vitamīna un imūnsistēmu stimulējošo taukskābi omega 3, kas paaugstina leikocītu spēju iznīcināt slimību izraisošās baktērijas.

Nodarbojaties ar tai–či! Regulāri nodarbojoties ar šo seno ķīniešu vingrošanu, līdz pat 40% paaugstinās to šūnu skaits, kas cīnās ar vīrusiem. Patiesībā jebkādas regulāras fiziskās aktivitātes paaugstina imunitāti. Pētnieki secinājuši, ka cilvēki, kas regulāri nodarbojas ar sportu, saaukstējas par 25% retāk nekā tie, kas to nedara un savu brīvo laiku pavada, sēžot pie televizora vai datora. Fiziskā slodze palīdz sadedzināt kaitīgās vielas, kas veidojas no stresa, uzlabo organisma vispārējo stāvokli un aktivizē limfātiskās sistēmas darbību, izvadot no organisma toksīnus.

Grauziet riekstus! Rieksti ir veselīgi, jo samazina holesterīna līmeni asinīs. Mandeles lielā daudzumā satur E vitamīnu, kas veicina imunitātes stiprināšanu, it sevišķi gados vecākiem cilvēkiem. Brazīlijas rieksti ir bagāti ar selēnu, kas nepieciešams, lai normāli funkcionētu imūnā sistēma.

Izrādās, ikdienā mēs lietojam vidēji trīs reizes mazāk selēna, nekā tas būtu nepieciešams.

Neaizmirstiet par cinku! Cinka deficīts novājina imūno sistēmu. Diedzēti graudi, mīdijas, ķirbju sēklas, liellopu gaļa un piens – tie ir dabīgie cinka avoti.

Mīlējieties biežāk! Amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka to cilvēku organisms, kas ar seksu nodarbojas ne mazāk kā divas reizes nedēļā, izstrādā vairāk imunoglobīna A – antivielas, kas cīnās ar infekcijām. Pat maigi apskāvieni pazemina stresa līmeni.

ČETRI GALVENIE IMŪNĀS SISTĒMAS MODULATORI

Ķiploks Stiprs antibakteriāls un pretvīrusu līdzeklis. Ēdiet tos katru dienu, un risks saaukstēties samazināsies par 35%. Pat ja tomēr saslimsiet, izārstēsieties krietni vien ātrāk. Nav obligāti grauzt ķiploka daiviņas; izmantojiet to kā garšvielu, gatavojot ēdienu. Ķiplokus labāk pievienot saspiestus. Saspiesto ķiploku paturiet apmēram 10 minūtes, pēc tam pievienojiet ēdienam un gatavojiet to ne ilgāk kā 15 minūtes uz mazas uguns, lai ķiplokā saglabātos vērtīgās vielas.

Vērtīgās baktērijas Lietojiet pārtiku, kas satur acidofilās baktērijas. Tās labvēlīgi iedarbojas uz organismu, palīdz aizsargāt kuņģi no infekcijām un uzlabo imūnās sistēmas darbību.

Žeņšeņs Pirmkārt, žeņšeņs palīdz organismam tikt galā ar stresu, otrkārt, vairo imūnās sistēmas šūnu skaitu asinīs, aizsargā no gripas un elpceļu saslimšanām.

Multivitamīni Tie aizvieto organismā trūkstošos elementus. Amerikas zinātnieki veica eksperimentu: vienai brīvprātīgo grupai deva multivitamīnus, otrai – placebo. Tie, kas lietoja vitamīnus, retāk slimoja un bija izturīgāki pret dažādām infekcijām nekā tie, kas lietoja placebo.

VĒRTĪGI UZDEVUMI

Sargiet nervus! Neliela nervu spriedze tikai veicinās organisma aizsargspējas, bet pastāvīgs stress rada pretēju efektu. Cilvēkiem, kas visu laiku ir stresā, pazeminās antivielu izstrāde un T-limfocīta aktivitāte.

Iemācieties atslābināties! Lai mazinātu nervu spriedzi, iemācieties pilnvērtīgi atslābināt muskuļus. Atrodiet dienas steigā 10 minūtes atpūtai, sameklējiet klusu, ērtu vietiņu. Apsēdieties, aizveriet acis, pēc tam sasprindziniet un atslābiniet katru muskuļu grupu – sākot no kājām un uz augšu.

Cīnieties ar depresijas pazīmēm!

Depresija nopietni pavājina imunitāti. Amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka sievietēm, kuras cieš no vieglas vai vidējas depresijas, novērojamas izmaiņas imūnās sistēmas darbībā un viņas kļūst uzņēmīgākas pret dažādām saslimšanām. Neļaujiet sevī ienākt skumjām – tās taču var pārvarēt! Sievietes, kuras cieš no depresijas un to neārstē, slimo daudz biežāk un smagākā formā.

Ēdiet mazāk cukura! Cukuram nav īpašas uzturvērtības, un ir arī pētījumi par to, ka cukurs nomāc imūnsistēmas darbību un pazemina balto asinsķermenīšu aktivitāti.

Nepārpūlieties! Mērenas sporta aktivitātes – no 30 minūtēm līdz vienai stundai dienā – nostiprina veselību un paaugstina imunitāti. Savukārt pārmērīga slodze imūnsistēmu novājina – jūs būsiet uzņēmīgāka pret dažādām saslimšanām vēl apmēram 12 stundas pēc fiziskās pārslodzes.

Nelietojiet pārāk daudz alkohola! Tiem cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, imunitāte ir vājāka salīdzinājumā ar tiem, kas stipros dzērienus nelieto vispār vai lieto reti un nelielās devās. Tiek uzskatīts, ka alkohols apgrūtina leikocītu kustību un traucē tiem nokļūt līdz inficētajām šūnām un vīrusiem, lai tos iznīcinātu. Turklāt riskē ne tikai tie, kas dzer regulāri, bet arī tie, kas to dara reti, toties lielās devās.

Nesauļojieties pārāk ilgi! Saprātīgās devās saule ir pat veselīga, kaut vai tāpēc, ka lai izstrādātu D vitamīnu, savukārt pārmērīgi ilgas saules peldes ne tikai bojā ādas šūnas, paaugstinot melanomas attīstības risku, bet arī pazemina imunitāti. Centieties nekad neapdegt saulē! Karstā laikā obligāti lietojiet pretiedeguma krēmu, kuram SPF ir ne mazāks kā 15, lai nepakļautu sevi tiešiem saules stariem.

Atmetiet smēķēšanu! Smēķēšana ne tikai veicina vēža attīstību, sirds un plaušu saslimšanas, bet arī nomāc imūnšūnu aktivitāti un samazina C vitamīna rezerves. Rezultātu jūs izjutīsiet jau drīz – 30 dienas bez cigaretēm, un jūsu imūnā sistēma sāks strādāt normāli.

SAPRĀTS

Sargājiet draudzību Daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem, kas labi iejūtas dažādā sabiedrībā un situācijās, kuriem ir viegli izveidot draudzīgas attiecības ar apkārtējiem, ir daudz augstāks imunitātes līmenis un viņi retāk slimo nekā tie, kuri labprātāk laiku pavada vienatnē. Jo vairāk draugu, jo augstāka imunitāte!

Neaizmirstiet priecāties un izklaidēties! Vienkārši pasmieties kompānijā ir ļoti veselīgi. Asprātīgas grāmatas, smieklīgas komēdijas un anekdotes labvēlīgi ietekmē veselību. Smiekli samazina asinsspiedienu un stresa hormonu līmeni, atslābina muskuļus, veicina to šūnu darbību, kas cīnās ar vīrusiem, kā arī endorfīnu izstrādi. Interesants fakts ir arī tas, ka, kaut vai padomājot par kaut ko smieklīgu, samazinās adrenalīna līmenis asinīs.

Atzīmējiet savus sasniegumus un priecājaties par tiem Katru vakaru tā vietā, lai skumtu un pārdzīvotu par savām kļūdām un neveiksmēm, domājiet par labo, ko jums šajā dienā ir izdevies izdarīt vai pamanīt. Ir zināms, ka optimisti dzīvo ilgāk un mazāk slimo nekā cilvēki, kas ļaujas pesimismam.

Nenoslēdzieties sevī! Ja jums rodas emocionālas problēmas, parunājiet ar tuvu draugu. Ja nu jums negribas dalīties un uzticēt savas problēmas citam cilvēkam, tad uzrakstiet visu uz lapiņas. Iespējami arī citi varianti – uzzīmējiet savas problēmas, spēlējiet vai izdziediet, vārdu sakot, ļaujiet vaļu emocijām. Pētījumi pierāda, ka apslāpētas emocijas pēc traumējoša notikuma nenoliedzami novedīs pie imunitātes pazemināšanās, bet jūtu izlāde dienasgrāmatā vai vēstulē, kas adresēta pašai sev, palīdzēs samazināt stresu. Atvēliet nedaudz laika, lai sīki aprakstītu to, kas jūs uztrauc, pēc tam lapiņu saplēsiet un sadedziniet.

Meditējiet! Pat īslaicīga meditācija veicina arteriālā spiediena pazemināšanos, palīdz samazināt nervu spriedzi un aktivizēt imūnās sistēmas darbību. Atrodiet mājās klusu vietiņu (ja ir tāda iespēja, dariet to arī darbā), kur var pasēdēt vienatnē. Aizveriet acis, dziļi ieelpojiet – tā, lai strādātu vēdera muskuļi. Pacenties aizmirst visu, kas jūs uztrauc, un koncentrējaties uz elpošanu. Izdariet 20 ieelpas, un jūs uzreiz sajutīsieties labāk!